“Patiesas ziepes”

Divu vienādu ziepju gabaliņu nav un nebūs. Man ziepju gatavošana ir radošs process, kurā meistarīgi tiek sapludināta māksla un ķīmija, un procesa rezultāts, lai arī prognozējams, vienmēr ir arī pārsteigums.

Radot ziepes, pielietoju gan karsto, gan auksto metodi. Aukstās metodes lielā burvība ir pārziepošanās - ķīmiska reakcija, kas ilgst 24 stundas. Pēc tam ziepju masu sagriež. Tiesa gan, ziepju gabaliņiem vēl jāžūst vismaz mēnesi. Labi izžuvušas ziepes kalpos ilgāk un pārāk ātri neizšķīdīs, un arī mājas apstākļos iesaku neglabāt ziepes noslēgtā traukā un neatstāt mitrumā. Ziepēm patīk sausums.

Ar karsto metodi jeb vārīšanu es brūvēju universālo brīnumlīdzekli – šķidrās zaļās ziepes, ar kurām var mazgāt ķermeni, traukus un drēbes, neaizmirstot aplaistīt arī augus. Savukārt mehāniķu un dārznieku iecienītajām ziepēm “PORĶIS”  piešauju klāt arī skaidas. Skaidas darbojas kā skrubis, kas izcili tiek galā pat ar visnetīrākajām rokām. Manas radītās ziepes itin kā elpo vienā ritmā ar ķermeni un tā patiesajām vajadzībām. Būtiska loma ir arī neskartajai dabai, kas ir klātesoša ikdienā nerimstoši.

Ziepju sastāvā ir Latvijā pļavās ganītu liellopu tauki kā sendienās, kā arī augu eļļas un t.s. ziepju zāles jeb nātrija hidroksīds. Ziepju dēļ dzīvnieki netiek audzēti. Visa ģimene esam par tīru vidi, pārtiku, kosmētiku. Vispirms izmantojam tuvākajā apkārtnē pieejamo. 

Kad izejvielas sagādātas,  koncentrējos maģiskajam momentam. Ar māksliniecisku paļāvību un ķīmiķes precizitāti es sapāroju taukus ar ziepju zālēm, pievienoju augu eļļas un papildvielas – amaranta sēklas, baltos mālus, ogli, ēteriskās eļļas, minerālu pigmentus. Un nu Tavās rokās ir gabaliņš brīnuma – ziepes, kas ir gan ādai draudzīgas un netīrumiem naidīgas, gan acīm baudāmas un aromātiskas.

Galerija

“Arī pirmās ziepes radās dabā”

Viss sākās ar to, ka cilvēks gribēja būt tīrs. Tais senajos laikos, kad radās pirmie apģērbi, kažoki un apavi, un mūsu senči pārcēlās uz dzīvi tālāk ziemeļos, ilga un bezrūpīga mērcēšanās ūdeņos ļaudīm vairs nešķita sevišķi spoža ideja. Bija auksti! Nu vajadzēja atrast veidu, kā nomazgāties ātrāk un efektīvāk. Runā, ka viduslaikos mūsu priekšteči esot drēbes un rokas ar pelniem mazgājuši, taču pelni ātri vien ādu padarīja sausu un sāpošu. Novatoriskā doma par to, ka pelniem varētu pievienot taukus, dzima zvaigžņotā naktī zem klajas debess. Kāds cilvēks, sēžot pie ugunskura un cepot gaļu, pamanīja, ka no medījuma ugunskura izdedžos pil tauki. Nākamajā rītā cilvēks maģiskajai kombinācijai “pelni + tauki” pievienoja trešo elementu. Tas bija ūdens. Iebridis upē, cilvēks atklāja, ka pelni un tauki, saskaroties ar ūdeni, veido maigas, pienainas putas, kas turklāt perfekti attīra ādu no netīrumiem. “Tā ir manta,” tai rītā sensenos laikos kaut kur aiz trejdeviņiem kalniem, bet varbūt tepat blakus, nodomāja cilvēks, un pasaulē radās pirmās ziepes.

Ziņot par pārkāpumu Uzzināt vairāk